Šajā rakstā mēs sniedzam padomus darba devējiem, ņemot vērā problēmas, ar kurām visbiežāk pie mums vēršas klienti sakarā ar darba strīdiem:
1. Darbinieks sastrīdas ar darba devēju un lai tam ieriebtu, paziņo Valsts darba inspekcijai par iespējamajiem darba devēja pārkāpumiem.
Diemžēl, tā ir ļoti izplatīta prakse, kad darbinieki ar mērķi ieriebt darba devējam, ziņo Valsts darba inspekcijai par iespējamiem darba devēja pārkāpumiem, kas bieži vien ir izdomāti. Tomēr, saņemot ziņojumu, Valsts darba inspekcija vienmēr veiks pārbaudi un pieprasīs darba devējam uzrādīt atbilstošus dokumentus.
Praktiski visos gadījumos, Valsts darba inspekcija pārbaudīs starp darbinieku un darba devēju noslēgta darba līguma atbilstību Darba likumam un faktiskajai situācijai. Tādēļ ir būtiski, lai darba līgums ir sastādīts atbilstoši darba likuma prasībām. Proti,
1)Darba līgumam obligāti jābūt sastādītam rakstveidā un tam jābūt abpusēji parakstītam;
2)Darba līgumā obligāti jānorāda:
- darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārzemniekam, kuram nav personas koda, —dzimšanas datumu), dzīvesvietu, darba devēja vārdu, uzvārdu (nosaukumu),personas kodu (ārzemniekam, kuram nav personas koda, — dzimšanas datumu) vai reģistrācijas numuru un adresi;
- darba tiesisko attiecību sākuma datumu;
- darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku);
- darba vietu;
- darbinieka amatu atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu;
- darba samaksas apmēru un izmaksas laiku;
- nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku;
- ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu;
- darba līguma uzteikuma termiņu un kārtību;
- uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām;
- pārbaudes laiku un tā ilgumu, ja šāds pārbaudes laiks tiek noteikts;
- darbinieka tiesības uz apmācībām, ja darba devējs tādas nodrošina;
- tās sociālā nodrošinājuma iestādes, kuras saņem sociālās iemaksas, kas saistītas ar darba attiecībām, un jebkādu darba devēja sniegto aizsardzību attiecībā uz sociālo nodrošinājumu, ja par šo aizsardzību ir atbildīgs darba devējs.
3) Bez iepriekš minētā, darba devējs pēc savas izvēles var paredzēt arī citus svarīgu noteikumus, kas atbilst darba devēja saimnieciskās darbības specifikai.
2. Darbinieks būtiski pārkāpis darba līgumu (piemēram, regulāri bez attaisnojoša iemesla kavē darbu, ierodas darbā alkohola reibumā, veicina konfliktu situācijas ar citiem darbiniekiem, apzināti bojā darba devēja aprīkojumu un mantu, u.c.) un darba devējs pieņem lēmumu darbinieku atlaist. Bet darba devējs nav ievērojis darba līguma uzteikuma procedūru un darbinieks vēršas tiesā ar lūgumu atzīt darba līguma uzteikumu par prettiesisku, atjaunot to darba un piedzīt no darba devēja kompensāciju par piespiedu darba kavējumu.
Darba devējam ir jāatceras, ka lai kādu pārkāpumu darbinieks būtu veicis, Darba devējam ir pienākums noformēt darba līguma uzteikumu ar šo darbinieku atbilstoši likuma prasībām. Proti, gadījumā, ja darbinieks būtiski pārkāpis darba līgumu, darba devējam jārīkojas sekojoši:
1) Pēc iespējas ātrākā laikā, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku vai laiku, kad viņš ir bijis atvaļinājumā vai nav veicis darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ, darba devējam obligāti ir jāpieprasa no darbinieka rakstveida paskaidrojumu un šo darbinieka paskaidrojumu jāizvērtē. Iesakām paskaidrojuma pieprasījumā norādīt datumu, līdz kuram darbiniekam ir jāsniedz paskaidrojumu un norādīt, kādā veidā tas ir nododams darba devējam (klātienē vai uz darba devēja e-pasta adresi).Paskaidrojumam jābūt parakstītam no darbinieka puses.
2) Pēc paskaidrojuma saņemšanas, darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu.
3) Ja darba devējs, saņemot darbinieka paskaidrojumu un izvērtējot to, pieņem lēmumu uzteikt ar šo darbinieku darba līgumu, tad darba devējs sagatavo darba līguma uzteikumu, norādot tajā uz tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā.
4) Pirms darba līguma uzteikšanas, darba devējam ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs.
5) Ja darba līguma uzteikuma iemesls ir darbinieka būtisks darba līguma pārkāpums, tad darba līguma uzteikuma termiņš ir 10 dienas.
6) Būtiski, ka darba devējam ir jāpārliecinās, ka darbinieks uzteikumu ir saņēmis. Tāpēc vēlams to izsniegt darbiniekam rokās pret parakstu vai nogādāt ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību.
Iesakām darba devējiem vienmēr fiksēt darbinieku pārkāpumus, norādot darbiniekiem uz tiem rakstveidā. Tādā veidā, ja darbinieks regulāri pārkāps darba līgumu un/vai darba kārtības noteikumus un darba devējs pieņems lēmumu uzteikt ar šo darbinieku darba līgumu, darba devējam jau būs sagatavoti pierādījumi un pamatojums darba līguma uzteikumam, kas ir ļoti svarīgi, ja darbinieks vērsīsies pret darba devēju tiesā.
3. Darbinieks nepilda savus darba pienākumus, tādēļ darba devējs pieņem lēmumu uzteikt ar šo darbinieku darba līgumu. Bet darbinieks vēršas pret darba devēju tiesā ar lūgumu atzīt darba līguma uzteikumu par prettiesisku, atjaunot to darba un piedzīt no darba devēja kompensāciju par piespiedu darba kavējumu. Darbinieka pamatojums ir tāds, ka starp darba devēju un darbinieku noslēgtajā darba līgumā nav konkrēti atrunāti darbinieka pienākumi, tādēļ viņš nav zinājis, kādi konkrēti darba pienākumi viņam bija jāveic.
Lai pasargātu sevi no šādas situācijas, darba devējam darba līgumā obligāti ir jānorāda darbinieka amats atbilstoši profesiju klasifikatoram, kā arī vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu. Kā arī ļoti ieteicams ir pievienot darba līgumam pielikumu –amata aprakstu, kurā detalizēti aprakstīt, kādi ir konkrēta amata darba pienākumi un tiesības. Amata aprakstam ir jābūt parakstītam kopā ar darba līgumu gan no darba devēja, gan no darbinieka puses un šim pielikumam ir jābūt neatņemamai darba līguma sastāvdaļai.
Praksē mēs sastopamies ar daudzām situācijām, kurās darba devējs būtu varējis izvairīties no darba strīda vai būtiski samazināt ar to saistītos riskus, ja darba tiesiskā dokumentācija būtu bijusi savlaicīgi un pienācīgi sakārtota.
Mūsu birojs palīdz darba devējiem gan risināt jau radušos konfliktus un darba strīdus, gan preventīvi sakārtot darba tiesisko dokumentāciju – darba līgumus, amata aprakstus, vienošanās, rīkojumus un citus ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus dokumentus.
Savlaicīga juridiska konsultācija un pareizi noformēta dokumentācija var palīdzēt darba devējam aizsargāt savas intereses un izvairīties no nevajadzīgiem finansiāliem zaudējumiem nākotnē.
Jautājuma gadījumā Jūs varat sazināties ar JKS Legal advice speciālistiem, zvanot pa tālruni: +371 22547676 vai rakstot uz e-pastu: info@jkslegaladvice.lv